"Mūsu
laikā gan tā nebija!" teiks ikviens, kas skolas solā sēdēja vēl pirms
gadiem pieciem. Un tas – paraugoties uz jauniešiem, kuri no rīta pie
skolas piebrauc ar saviem motorolleriem. Tāpat aizvien vairāk skolēnu
uz skolu vai augstskolu labos laika apstākļos dodas nevis kājām, ar
autobusu vai tramvaju, bet ar velosipēdu. Nepārsteidz arī tas, ka viens
otrs pilngadību sasniegušais un autovadītāja tiesības ieguvušais pie
savas mācību iestādes piebrauc ar automašīnu. Vakarrīt
devāmies uz 6.vidusskolu un pārliecinājās, ka, neskatoties uz
apmākušos, lietaino laiku, pie skolas glītā rindā novietoti stāvēja gan
motorolleri, gan velosipēdi. Vidusskolas audzēkņiem izdevīgi, ka Ganību
ielu no ietves norobežo metāla žogs un pie tā ērti nolikt un pieslēgt
velosipēdus. Kā sacīja starpbrīdī satiktie skolēni, neesot dzirdēts, ka
kāds no braucamrīkiem būtu pazudis.
Riteņbraucēji ar motorizētajiem vienaudžiem nekonkurējot. Pie skolas
satiktais Klāvs Ašmanis, Arturs Solovjovs, Pēteris Frolovs un Nauris
Lūsis stāstīja, ka atbraukt uz skolu ar motorolleru jau vairs neesot
nekas īpaši kruts. Pirms gadiem diviem, trim motorollera īpašnieks gan
varējis justies kā īpašs cilvēks, kuru daudzi klusībā apskauda,
apbrīnoja, bet tagad, braucamo skaitam palielinoties, tie kļuvuši par
ikdienišķu lietu.
!!!
